Joga (sanskrits योग), viena no sešām klasiskajām indiešu filozofijas skolām. Mentālās koncentrēšanās vai fiziskās pozas un elpošanas vingrinājumi, kā arī askēze ir dažādu prakšu un filozofiju meditatīvas jogas formas, kuru pamati apkopoti Upanišādēs (hinduisma filozofisko rakstu krājumā un Vedās, kas tapušas ap 700. gadu p. m. ē.).
Aprakstīti pieci jogas ceļi, kā arī trīs citas sistēmas:
- Radža joga
- Džnana joga
- Karma joga
- Bhakti joga
- Hatha joga
- Mantra joga
- Laya joga
- Kundalīni joga
Sākotnēji joga kalpoja kā garīgs ceļš uz apgaismību caur meditāciju. Laika gaitā radās nepieciešamība stiprināt un mobilizēt ķermeni, lai pēc iespējas ilgāk varētu palikt lotosa pozā. Hatha joga pārņem šo aspektu un ietver tehnikas, kas izmanto ķermeni kā efektīvu līdzekli garīgo mērķu sasniegšanai.
Gitā (Bhagavadgita - Hinduisma centrālajā rakstniecībā, kas apvieno dažādus domāšanas veidus (aptuveni 2.-5. gs. p. m. ē.), ir reproducēta saruna starp Ardžunu (vienu no svarīgākajiem varoņiem indiešu eposā "Mahabharata") un Krišnu (hinduisma dievišķā forma) (6., 33.-34. nodaļa), kurā Ardžūna saka, ka prātu ir grūti pieradināt, tas līdzinās vējam. Krišna atbild, ka prātu var disciplinēt ar pūlēm un atteikšanos. Ardžuna atbild, ka kā gan ir ar tiem cilvēkiem, kuri nespēj sevi savaldīt, vai viņi ir mūžīgi pazuduši? Krišna mierina Ardžunu, norādot uz reinkarnāciju, kas vienmēr ir iespēja sasniegt samadhi (pilnīgu saplūšanu ar meditācijas objektu, pilnīgas būtības sasniegšanu).
Pašreizējā izpratne par jogu ir tāda, ka ar elpošanas tehniku, kustību sekvenču, pozu, koncentrācijas punktu un mantru, kā arī pirkstu žestu kombinācijas palīdzību jāstimulē dzīvības enerģija (Kundalinī), lai tā paceltos tuvu mugurkaulam uz čakrām (enerģijas centriem).
Papildus iepriekš minētajiem jogas stiliem ir arī vairāki varianti un kombinācijas, kas apvieno dažādas sistēmas: Kundalinī joga koncentrējas uz Kundalinī enerģijas pamodināšanu un vadīšanu. Tibetas joga galvenokārt ir vērsta garīgā virzienā. Marma joga ir vērsta uz pašapziņu. Tibetas sapņu joga izmanto garīgus jogiskus vingrinājumus, lai ietekmētu miegu.
Jogas vingrinājumu veselības aspekti, piemēram, pozitīvā ietekme uz psihi un fizisko veselību, ir nenoliedzami, ja tos praktizē kvalificētu speciālistu vadībā. Stress samazinās, pateicoties elpošanas vingrinājumu un meditācijas nomierinošajai un līdzsvarojošajai iedarbībai, kā arī pārdomām par savu uzvedību, tādējādi samazinās stresa izraisītas slimības, mazinās kakla un muguras sāpes, tiek veicināta asinsrite, aktivizējot saites, muskuļus, īpaši muguras muskuļus, cīpslas un limfas plūsmu.
Saskaņā ar budistu un hinduistu jogas un tās paveidu saknēm jogas mērķis ir sasniegt apgaismību (Moksha - izpirkšana, atbrīvošanās no pārdzimšanu cikla kā pēdējais no četriem dzīves mērķiem).
Ko par to saka Bībele?
Vēstulē kolosiešiem Pāvils raksta (Kol.1:13-14): "13 Viņš mūs ir atbrīvojis no tumsības kundzības un pārcēlis mūs Savas mīlestības Dēla valstībā, 14 Jo Viņa asinīs mums ir izpirkšana, grēku piedošana.„
Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir apsolīta glābšana. Tas neprasa īpašus vingrinājumus, fiziskas vai garīgas pūles, pārdzimšanas vai citas enerģijas vai apgaismību.
Tikai ticībā Jēzum Kristum, Dievam Tēvam un Svētajam Garam, Trīsvienībai, cilvēkam ir dāvāta taisnība, piedodot visas vainas - pagātnes, tagadnes un nākotnes - piedošanu. Nekas vairāk nav vajadzīgs. Jēzus ar savām asinīm pie krusta ir samaksājis par katru cilvēku, lai Viņš savā neizsmeļamajā žēlastībā un mīlestībā varētu tikt uzskatīts par taisnu Dieva priekšā.