Kas ir aicinājums?

Lasīšanas laiks 6 protokols

Atjaunināts - 2025. gada 9. februāris

Tēma par to, kas ir aicinājums, ir ļoti aizraujoša, jo tā ļoti skaidri parāda, kā mēs, cilvēki, atšķirībā no Dieva, interpretējam aicinājumu.

No pasaules perspektīvas raugoties...

Sekulārā kontekstā aicinājums bieži tiek saprasts kā personisks liktenis. Tā ir dziļi izjusta pārliecība, ka cilvēkam ir jāpilda kāds uzdevums vai darbība, kas sniedz jēgu, piepildījumu un gandarījumu. To bieži vien saista ar profesionālo darbību vai talantiem, kurus cilvēks spēj unikāli īstenot.
Pasaules aicinājuma raksturojums:

• Kaislība: Kaut kas, kas jūs emocionāli iedvesmo.
• Talants: Prasmes un talanti, kas raksturo jūs konkrētam uzdevumam.
• Ieguldījums: Izjūta, ka kaut ko pozitīvi maina pasaulē.

un Bībeles viedoklis

Bībeles izpratnē aicinājums ir Dieva dots uzdevums vai liktenis, kas ietver gan individuālo dzīvi, gan attiecības ar Dievu. Aicinājums nav tikai personisks lēmums, bet gan atbilde uz Dieva gribu. Tas ir kas vairāk nekā tikai jautājums, ko mums vajadzētu darīt, uz jautājumu, kas mēs esam Dieva acīs.

Bībele apraksta aicinājumu vairākās dimensijās:

1. Universālais aicinājums: Visi cilvēki ir aicināti dzīvot attiecībās ar Dievu, kalpot Viņam un nest Viņa mīlestību pasaulē. In Romiešiem 8:28 (Schlachter) mēs lasām:
   "Bet mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu, tiem, kas ir aicināti pēc Viņa nodoma.„
2. Individuālais aicinājums: Katram cilvēkam ir unikāls uzdevums vai loma Dieva plānā, kas atbilst viņa dāvanām un talantiem. Efeziešiem 2:10 (Schlachter) to apraksta:
   "Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs jau iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.""
3. Kopienas aicinājums: Paicinājums bieži vien notiek kopienas kontekstā. Kristieši ir aicināti būt daļa no Kristus miesas (baznīcas) un kopīgi pildīt Dieva misiju, kā Pāvils raksta Vēstulē kristiešiem. 1. Korintiešiem 12:12-27 nosaka:

12 Jo tāpat kā miesa ir viena, bet tai ir daudz locekļu, un visi vienas miesas locekļi, lai arī daudzi, tomēr ir viena miesa, tā arī Kristus ir viens.
13 Jo mēs visi vienā Garā esam kristīti vienā miesā, vai mēs būtu jūdi vai grieķi, vergi vai brīvi, un mēs visi esam dzerti vienā Garā.
14 Jo arī miesa nav viens loceklis, bet daudzi.
15 Ja pēda teiktu: es neesmu roka, tāpēc nepiederu ķermenim! - vai tas nozīmē, ka tā nepieder ķermenim?
16 Un, ja auss sacītu: es neesmu acs, tātad es nepiederu ķermenim! - vai tas nozīmē, ka tā nepieder ķermenim?
17 Ja viss ķermenis būtu acs, kur būtu dzirdes sajūta? Ja viss ķermenis būtu tikai auss, kur būtu oža?
18 Bet tagad Dievs ir ielicis locekļus, katru no tiem, miesā tā, kā Viņš ir gribējis.
19 Bet, ja viss būtu locekļi, kur tad būtu ķermenis?
20 Taču, lai gan ir daudz locekļu, ķermenis ir tikai viens.
21 Un acs nevar teikt rokai: "Man tu neesi vajadzīgs!" vai galva - kājām: Tu man neesi vajadzīgs!
22 Drīzāk tieši šķietami vājākie ķermeņa locekļi ir nepieciešami,
23 un tos [ķermeņa] locekļus, kurus mēs uzskatām par mazāk godājamiem, mēs apveltām ar lielāku godu, un mūsu mazāk godājamie saņem lielāku cieņu;
24 jo mūsu godprātīgajiem tas nav vajadzīgs. Bet Dievs tā savienoja miesu, ka mazākajam loceklim piešķīra lielāku godu,
25 lai miesā nebūtu nevienprātības, bet lai locekļi vienlīdz rūpētos cits par citu.
26 Un, ja viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdz ar to, bet, ja viens loceklis tiek godināts, tad visi locekļi priecājas līdz ar to.
27 Bet jūs esat [Kristus] miesa, un katrs ir [tās] loceklis pēc savas daļas.

Kā atpazīt aicinājumu?

Pasaules izpratnē …

Pasaules aicinājuma atpazīšana bieži notiek caur pašizpēti un pieredzi. Šajā procesā var palīdzēt šādi soļi:

• Atklājiet savas stiprās puses un kaislības: Ko jums patīk darīt? Kas jums īpaši labi padodas?
• Saņemiet atsauksmes no citiem: Cilvēki ap jums bieži vien spēj labāk saskatīt jūsu talantus nekā jūs pats.
• Izmēģiniet: Paicinājums bieži kļūst skaidrs caur praktisko pieredzi. Iesaistieties dažādās jomās un pārdomājiet, kas jūs visvairāk piepilda.
• Aplūkojot ieguldījumu pasaulē: Padomājiet, kā ar savām prasmēm varat bagātināt citu cilvēku dzīvi.

un Bībeles jēga

Lai atpazītu savu dievišķo aicinājumu, ir nepieciešama atvērtība pret Dievu. Turpmāk minētie soļi var jums palīdzēt to izdarīt:

• Lūgšana un attiecības ar Dievu: Paicinājums sākas tuvībā ar Dievu. Atvēliet laiku lūgšanā, lai meklētu Viņa vadību. In Jēkaba 1:5 (Schlachter) tajā teikts: "Bet ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš to lūdz no Dieva, kas visiem dod labprāt un bez pārmetumiem, un viņam tiks dota."
• Bībele kā ceļvedis: Dieva griba bieži kļūst skaidra Viņa Vārdā. Bībele sniedz orientāciju, kurām vērtībām un uzdevumiem Dieva valstībā ir prioritāte. Īpaši lasiet tekstus par aicinājumu, piemēram, stāstu par Mozu (2. Mozus 3) vai Pāvilu (Apustuļu darbi 9).
• Atzīt talantus un dāvanas: Katram cilvēkam Dievs ir devis īpašas dāvanas, kas ir daļa no viņa aicinājuma. In Rom.12:6 (miesnieks) tajā teikts: "Bet mums ir dažādas žēlastības dāvanas saskaņā ar mums doto žēlastību; ja mums ir pravietošana, [lai tā būtu] saskaņā ar ticību."
  Šīs dāvanas var būt dabiskie talanti vai garīgās dāvanas (piemēram, mācīšana, palīdzēšana, iedrošināšana).
• Padomi un apstiprinājums no citiem: Dažreiz citi cilvēki skaidrāk redz to, ko mēs esam aicināti darīt. Meklējiet garīgos mentorus vai draugus, kas var palīdzēt jums sadzirdēt Dieva balsi.
• Apstākļi un iespējas: Dievs bieži darbojas caur mūsu dzīves apstākļiem. Ievērojiet, kādas durvis atveras un kur ved jūsu ceļš. Esiet jūtīgi pret iespējām, kurās jūs varat kalpot Dievam.
• Miers sirdī: Pazīme, ka esat atpazinis savu aicinājumu, ir iekšējais miers. Kolosiešiem 3:15 (miesnieks) saka "Un lai jūsu sirdīs valda Dieva miers, uz ko jūs arī esat aicināti vienā miesā, un esiet pateicīgi!".

Šķēršļi un izaicinājumi

• Šaubas par sevi: Mēs bieži jūtamies nekvalificēti. Taču Dievs neaicina spējīgos, bet dod spēku aicinātajiem.
• Bailes no neveiksmes: Aicinājums ir izaugsmes process. Kļūdas ir daļa no ceļojuma.
• Salīdzinājums: Katram cilvēkam ir unikāls aicinājums. Neskaties ar skaudību uz citu aicinājumu, bet koncentrējies uz savu ceļu.

Dzīvot savu aicinājumu ikdienā

Paicinājums nav tikai vienreizējs notikums, bet gan process, kas ilgst visu mūžu. Tas nozīmē katru dienu jautāt Dievam: "Ko Tu gribi, lai es šodien daru?". Aicinājums bieži izpaužas sīkās lietās - kalpošanā ģimenei, darbā vai draudzē.

In Mihas 6:8 (Schlachter) teikts: "Tev, cilvēk, ir pateikts, kas ir labs un ko Kungs no tevis prasa: Ko citu, ja ne darīt taisnību, mīlēt un pazemīgi staigāt ar savu Dievu?„

Process, kas ilgst visu mūžu

Agrāk šis jautājums gandrīz nekad neradās, jo vecāku profesija parasti noteica ceļu, bija jāturpina saimniekošana, jāpārņem viesnīca vai ārsta kabinets. Tā tas vienkārši bija, un to īpaši neapšaubīja.

Mūsdienās pat mazi bērni zina, par ko viņi grib kļūt, kad izaugs, - par dzelzceļnieku, pilotu, ugunsdzēsēju, ārstu u. c.. Šīs idejas ir vai nu pieredzes, stāstu vai, piemēram, paraugu rezultāts.

Tās ne vienmēr sakrīt ar faktiskajām dāvanām, kas laika gaitā attīstās un kļūst skaidrākas.

Ekskurss - Atrodi savu aicinājumu

Būdams veiksmīgs vadītājs lielā uzņēmumā, viņš, protams, labi pelnīja, baudīja prestižu un greznu dzīvi, kas ļāva viņam turpināt karjeru. Tomēr katra darba diena galu galā kļuva par rutīnu, sanāksmes, lēmumi, skaitļi, tikai makulatūra, nekas īsti piepildīts.

Jau bērnībā Danielam bija liela aizraušanās ar mūziku. Viņš spēlēja klavieres, pats rakstīja dziesmas un sapņoja ar savu mūziku aizkustināt cilvēkus. Taču, kļūstot vecākam, viņam teica, ka mūzika "nav īstā profesija". Tāpēc viņš izvēlējās "drošu" studiju kursu un atstāja savu aizraušanos.

Taču, jo vairāk viņš attīstījās profesionālajā jomā, jo vairāk viņu urdīja jautājums: "Vai tas tiešām ir tas, kam es esmu radīts? Vai tas ir viss?"

Kādu dienu viņu uzaicināja vecs draugs. Viens no pagasta jauniešu grupas mūziķiem slimības dēļ bija atcēlis savu dalību, tāpēc viņi atcerējās, ka viņš savulaik bijis aizrautīgs mūziķis, kurš noteikti labprāt viņu aizvietotu. Viņa entuziasms bija ierobežots, taču viņš negribēja aizvainot savu veco labo draugu un piekrita, lai gan vilcinājās. Kad viņš beidzot apsēdās pie klavierēm un redzēja, kā jauniešus aizkustina mūzika, viņš izjuta tādu prieku, kādu savā profesionālajā dzīvē vēl nebija piedzīvojis. Pirmo reizi vairāku gadu laikā viņš jutās patiesi dzīvs. Viņš labprāt būtu pagarinājis "stundu" līdz pat vakaram!

Pēc šī vakara viņš nespēja atbrīvoties no domas: varbūt mūzika tomēr ir viņa īstais aicinājums?

Tagad viņš vēlējās to noskaidrot un sāka rūpīgi pētīt jautājumu par to, ko īsti nozīmē aicinājums. Viņš lasīja Kolosiešiem 3:23 „Un visu, ko darāt, dariet no sirds, kā Kungam, nevis cilvēkiem, ...". Un nedaudz vēlāk Rom.12:6-7 „Bet mums ir dažādas žēlastības dāvanas saskaņā ar mums doto žēlastību; ja mums ir pravietošana, [lai tā būtu] saskaņā ar ticību; ja mums ir kalpošana, [lai tā būtu] kalpošanā; kas māca, [lai viņš] kalpo mācīšanā;„.

Tas bija tas, ko viņš saprata: viņš saprata, ka aicinājums nav tikai darbs vai profesija. Tas ir tas, kam Dievs tevi ir radījis. Tā nav tikai nauda vai panākumi, bet gan kalpošana citiem ar savām dāvanām un darīšana kaut ko jēgpilnu.

Pēc ilgām lūgšanām un pārrunām ar mācītāju un tuviem draugiem viņš nolēma pamest drošu un finansiāli ienesīgu darbu. Kopš tā laika viņš strādāja par mūzikas skolotāju, pasniedza klavierspēles stundas un rakstīja dziesmas kristīgiem pasākumiem.

Neraugoties uz to, ka viņam vairs nebija finansiālās drošības, nemaz nerunājot par ikmēneša ienākumu apmēru un nepārtrauktību, viņš izjuta dziļu iekšējo gandarījumu. viņš beidzot izdzīvoja savu īsto aicinājumu."

Secinājums

Šis piemērs rāda, ka ne vienmēr aicinājums ir tas, kas mums dod vislielāko finansiālo labumu vai ko sabiedrība uzskata par veiksmīgu. Tas ir tas, kas mūs piepilda ar dziļu prieku un ar ko mēs varam kalpot citiem.

Dažreiz ir nepieciešams laiks, lai atpazītu savu aicinājumu. Bet, ja mēs ieklausīsimies Dieva vadībā, Viņš mums parādīs ceļu uz labāku dzīvi. Salamana pamācības 3:5-6 aprakstīts "Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu saprašanu; pazīsti Viņu visos savos ceļos, un Viņš taisnos tavus ceļus.„.